Eirāzijas atklājēji

Pašlaik Eirāzija tiek uzskatīta par lielāko kontinentu uz Zemes. Tas, savukārt, ir sadalīts 2 pasaules daļās: Eiropā un Āzijā. Liela interese ir par šī apbrīnojamā kontinenta pētījumu vēsturi. Tas sākas ilgi pirms mūsu ēras.

Eiropas atklāšana

Eiropas pētījumu var iedalīt vairākos posmos.

Pirmais posms sākas no otrās tūkstošgades pirms mūsu ēras un beidzas ar piekto gadsimtu. Šajā periodā senie kretīni izpētīja Pellopones pussalas teritoriju, piedaloties kaujās. Tajā laikā viņi devās uz Egejas jūras arhipelāgiem. Citi cilvēki (appenīni) atklāja Maltas salu, Sicīliju, Sardīniju. Neskatoties uz to, pilnīgas Eiropas ainas vēl nebija. Tāpēc ceļojums turpinājās.

Otrais posms sākas 5. gadā un beidzas 3. gadsimtā pirms mūsu ēras. Šeit lielu ieguldījumu deva ceļotāji no senās Grieķijas. Viņi sasniedza mūsdienu Francijas un Spānijas teritoriju, peldējās daudzās Eiropas jūrās. Tieši viņi atklāja Balkānu un Apenīnu pussalu. Liela nozīme ir Pifey nopelniem.

Trešais posms ir saistīts ar romiešu peldēšanu un pārgājienu. Tas ilga līdz 2. gadsimtam AD. Slavenais komandieris Scipio izpētīja Pirenejus. Nevar nepieminēt lielo ķeizaru, kurš ar savu karaspēku soļoja cauri daudzu mūsdienu valstu teritorijām (Francija, Vācija, Lielbritānija). Ir atklātas tādas upes kā Donava un Reina.

Ceturtais posms ietilpst 6.-17. Gadsimtā. Šis laiks atnesa daudz lielisku atklājumu. Jāatzīmē īru un vikingu pētījums. Pēdējais kuģoja Vidusjūrā, apņēma daudzas salas. Šis laikmets ir pazīstams ar tādiem lieliskiem navigatoriem kā V. Barents, Bure.

Piektais posms ilga līdz 20. gadsimtam. Tika atklāti Ladoga, Onega ezeri, Eiropas kalni, Novaja Zemlja, Franz Josef Land.