Kāpēc ir vajadzīgas pieturzīmes

Kāpēc ir vajadzīgas pieturzīmes
Kāpēc ir vajadzīgas pieturzīmes

Video: #14 Svešvārdi un latviešu valodas attīstības tendences (ar subtitriem) | prof. Juris Baldunčiks 2024, Jūlijs

Video: #14 Svešvārdi un latviešu valodas attīstības tendences (ar subtitriem) | prof. Juris Baldunčiks 2024, Jūlijs
Anonim

Pieturzīmes ir pieturzīmju sistēma un noteikumi, pēc kuriem tās tiek liktas uz burta. Pieturzīmes izsaka teikuma semantisko pilnīgumu, tā dalījumu, pauzes, runas intonācijas pazīmes.

Ja intonācija mutiski izsaka paziņojuma nozīmi, tad tiek rakstītas pieturzīmes. Piemēram, punkts izsaka teikuma pilnīgumu, un elipsis apzīmē pauzi vai nepabeigtu domu. Atkarībā no paziņojuma mērķa intonācijas izteikšanai tiek izmantotas jautājuma un izsaukuma zīmes. Jautājuma zīme teikuma beigās norāda uz jautājumu, izsaukuma zīme norāda uz plašāku emociju klāstu (kārtība, apbrīna, pārsteigums, sajūsma, lūgšana utt.)

Komats kalpo kā vairāku teikumu atdalītājs savienojumā, tas tiek izmantots, uzskaitot viendabīgus locekļus, tas izolē dažādus runas pavērsienus, ievadvārdus un teikumus, apelācijas, starpsaucienus, apstiprinošus, negatīvus un jautājošus vārdus. Ar domuzīmi tiek izcelti vai atdalīti teikumi viens no otra, un to izmanto arī kā paketi. Atkarībā no teikuma semantiskās slodzes pieturzīmes tajā var "aizstāt" viens otru. Piemēram, “pamodieties agri - pagatavojiet brokastis” (ir norādītas cēloņu un seku attiecības). Vai arī "pamodieties agri, pagatavojiet brokastis" (viena darbība notiek pēc otras). Dažreiz komati tiek ievietoti starp definīcijām, kas ir pirms noteiktā vārda, lai parādītu to viendabīgumu. Piemēram, "no meža nāca skaļa, ripojoša rēciens".

Semikols kā savienojuma daļu savieno divus vai vairākus izplatītus teikumus. Tajā pašā laikā teikumam, kurā sadalīšana mazās semantiskās daļās notiek ar semikona palīdzību, beigās ir pēdējā nozīme. Piemēram, "Pēc Dienvidāfrikas tas ir vienkārši elpu aizraujošs, runāšanas veids ir straujš; domas ir apmēram tādas pašas kā Holija jaunībā, tikai sagrieztas gabalos ar automašīnām un telefona zvaniem." (J. Galsvorts)

Kols palīdz atdalīt galveno teikumu no turpmākā galvenā teikuma uzskaitīšanas vai precizēšanas. Piemēram, "Veikt vismaz šo streiku: mēs šeit esam bezspēcīgi." (J. Galsvorts) vai "Šovasar mēs apmeklējām daudzas pilsētas: Togliatti, Astrahaņa, Čeļabinska." Turklāt burts ievada kolu tiešajā runā, kas ir atdalīta no autora vārdiem ar pēdiņām un komatiem. Pieturzīmes tiek izmantotas arī tiešajā runā. Viņi piešķir biželei runātāja intonāciju.